Volkswagen izmešu skandāls: kādas pircēja tiesības ražotājs noklusē

 

 

Šī gada septembrī pasauli pāršalca ziņa par Vācijas autoražotāja Volkswagen negodprātīgo rīcību, savos ražotajos dīzeļdzinējos ierīkojot programmatūru, kura ievērojami samazina kaitīgo izmešu daudzumu ekoloģisko testu laikā, savukārt reālās automobiļa ekspluatācijas laikā uz ceļa tā dzinēju pārslēdz režīmā, kurā slāpekļa oksīda daudzums izplūdē vairākus desmitus reižu pārsniedz Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Eiropas Savienībā (ES) pieļaujamo normu. Saskaņā ar Volkswagen sniegto informāciju šādas izmaiņas veiktas EA 189 tipa dzinējos, kas varētu būt iebūvēti vismaz 11 miljonos automašīnu, tajā skaitā arī Audi, Škoda, un Seat modeļos. Latvijā varētu būt no 7000 līdz 17500 skandāla skartu spēkratu.

 

Sakarā ar minēto rīcību daudzu valstu iestādes ir uzsākušas izmeklēšanu. Tiek lēsts, ka kopējais Volkswagen piemērojamais soda apmērs varētu sasniegt vairākus desmitus miljardu ASV dolāru. Skandāls ir pamatīgi iedragājis Volkswagen reputāciju, kas atspoguļojies arī septembrī novērotajā akciju vērtības kritumā par aptuveni 35 procentiem. Skandāla skarto zīmolu auto īpašnieki šobrīd var saskarties ar grūtībām pārdot savus spēkratus sabiedrībā valdošās aizdomu ēnas un neskaidrību dēļ.

 

Volkswagen jau ir paziņojis, ka plāno veikt labojumus visām problēmas skartajām automašīnām, tomēr šobrīd pastāv neskaidrības par konkrētiem tehniskajiem risinājumiem un termiņiem. Daži avoti vēsta, ka neatbilstību novēršanai būs nepieciešams viens gads. Arī Latvijas auto dīleri bažīgajiem klientiem sniedz informāciju, ka uzņemas atbildību par notikušo un segs neatbilstību novēršanai nepieciešamo pasākumu izmaksas.

 

Tomēr galvenais jautājums ir, vai šāda apņemšanās nodrošina pircējam visas viņa likumīgās tiesības, vai pircējam jāpiecieš radītās neērtības un vai nepastāv kādi papildu tiesību aizsardzības mehānismi. Piedāvājot bez maksas novērst dzinēju neatbilstības vides aizsardzības prasībām, Volkswagen vien izpildīs Preču un pakalpojumu drošuma likumā noteikto ražotāja pienākumu atsaukt nedrošas preces. Tomēr šie pasākumi nekādi neierobežo pircēju tiesības aizsargāt savas intereses radikālākā veidā, pat pieprasot atmaksāt automašīnas pirkuma cenu pilnā apmēra. Zināmu apsvērumu dēļ ražotājs un tā dīleri šīs pircēju tiesības neafišē.

 

Skandāla skartās automašīnas neatbilst ES vides aizsardzības prasībām. Vērtējot šo neatbilstību būtiskumu, jāņem vērā divi aspekti.

 

Pirmkārt, lai arī šobrīd nav skaidrs precīzs Volkswagen piedāvātais neatbilstību novēršanas veids, tomēr paredzams, ka tas varētu negatīvi ietekmēt citus dzinēja raksturlielumus, piemēram, jaudu vai degvielas patēriņu. Autoritatīvais portāls ConsumerReports.org veicis atsevišķu Volkswagen pārprogrammēto dzinēju testus, kuros atklājies, ka ekoloģiskajā režīmā, kurā Volkswagen dzinēji nepārsniedz pieļaujamo kaitīgo izmešu daudzumu, samazinās dzinēja jauda un palielinās degvielas patēriņš, un šie lielumi vairs neatbilst ražotāja deklarētajiem.

 

Otrkārt, tā kā Volkswagen dzinēji neatbilst ES prasībām un to sertifikācija panākta krāpnieciskā ceļā, ir maz ticams, ka valsts iestādes neveiks nekādus pasākumus nedrošo automašīnu ekspluatācijas ierobežošanai. Lai arī šobrīd Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) neliedz skandāla skarto spēkratu dalību ceļu satiksmē un ir atturīga savos komentāros par nākotnē iespējamajiem ierobežojumiem, tas nenozīmē, ka tā jau tuvā nākotnē neuzsāks preventīvus pasākumus, nepieļaujot videi nedrošo dzinēju izmantošanu. Visticamāk, ka CSDD līdzīgi kā citu valstu iestāžu atturīgums šobrīd saistīts ar informācijas trūkumu par to, kā identificēt skandāla skartās automašīnas, par Volkswagen plānotajiem pasākumiem un veidu, kā pārliecināties par dzinēju neatbilstību novēršanu. Tiklīdz tiks noskaidrota minētā informācija, paredzams, ka visas ES dalībvalstis varētu spert soļus, lai nepieļautu nedrošo automašīnu ekspluatāciju, ja vien to neatbilstība netiek novērsta noteiktajā termiņā.

 

Izpildoties augstākminētajiem pieņēmumiem, skandāla skarto automašīnu neatbilstība viennozīmīgi pazeminās to pamatfunkcijas izpildes kvalitāti vai lietošanas īpašības, tādēļ šī neatbilstība nebūs vērtējama kā maznozīmīga. Preces ievērojamas neatbilstības gadījumā likumdevējs paredzējis īpašus tiesību aizsardzības mehānismus patērētājiem – fiziskajām personām, kuras preci iegādājušās personīgajām vajadzībām, nevis saimnieciskās darbības veikšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības likums paredz četrus patērētāja tiesību aizskāruma novēršanas veidus:

 

  1. 1)  attiecīga preces cenas samazināšana;
  2. 2)  preces neatbilstības novēršana vai izdevumu atlīdzināšana par neatbilstību novēršanu;
  3. 3)  preces apmaiņa pret tādu pašu vai ekvivalentu preci;
  4. 4)  līguma atcelšana un par preci samaksātās summas atmaksa.

 

Kā redzams, Volkswagen piedāvātais risinājums – neatbilstību novēršana – ir tikai viens no četriem iespējamajiem risinājumiem. Tomēr vēlamā varianta izvēle primāri ir patērētāja kompetencē. Turklāt atklāts ir jautājums, vai Volkswagen piedāvātā risinājuma rezultātā neatbilstība patiesi būs novērsta, proti, vai šajā procesā neradīsies cita neatbilstība, piemēram, dzinēja jaudas pazemināšanās vai degvielas patēriņa pieaugums. Zīmīgi, ka gadījumā, ja kopš automašīnas iegādes nav pagājuši seši mēneši, patērētājam ir absolūta izvēles brīvība starp minētajiem variantiem, proti, patērētājs bez īpašas motivācijas uzreiz var pieprasīt līguma atcelšanu un pilnas automašīnas pirkuma maksas atmaksu.

 

Gadījumā, ja kopš automašīnas iegādes pagājis laiks no sešiem līdz 24 mēnešiem, likums paredz, ka primāri patērētājs var pieprasīt neatbilstību novēršanu vai preces apmaiņu, un tikai tad, ja prasība nav izpildāma, var izmantot atlikušos variantus, arī līguma atcelšanu. Tomēr, tā kā ļoti iespējams, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ neatbilstības dzinējā pilnvērtīgi novērst nemaz nav iespējams, arī šiem patērētājiem pastāv iespēja prasīt līguma atcelšanu un pirkuma maksas atmaksu. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā likums paredz pārdevējam tiesības samazināt atmaksājamo summu atbilstoši automašīnas nolietojumam.

 

Lai arī citu pircēju – saimnieciskās darbības veicēju un juridisko personu – tiesības Patērētāju tiesību aizsardzības likums neaizsargā, tomēr arī vispārējais Civillikuma regulējums paredz vairākus tiesību aizsardzības mehānismus, kas var pārsniegt Volkswagen piedāvāto. Proti, automašīnas pārdevējs atbild par automašīnas trūkumiem, un pircējam ir tiesības sešu mēnešu laikā no automašīnas iegādes prasīt atcelt pirkuma līgumu un atmaksāt pirkuma maksu, bet gada laikā – prasīt cenas samazinājumu.

 

 Ir ziņas par to, ka vairākās valstīs skandāla skarto automašīnu pircēji, apzinoties savas tiesības, jau ir apvienojušies, lai izvirzītu kolektīvas prasības pret pārdevējiem. Mūsu veiktais situācijas izvērtējums liecina, ka arī Latvijā ir iespējams efektīvs risinājums aizskarto pircēju interešu aizsardzībai. Aicinām nepalaist garām augstākminētos termiņus un sazināties ar mums, lai varam ieteikt atbilstošāko taktiku rezultāta sasniegšanai un sniegt nepieciešamo juridisko palīdzību.